Svētdiena,
8.Novembris 2026
Vārda dienas: Agra, Aleksandra, Дмитрий, Феофил Sazinieties ar radio "Ef-Ei"
LV RU
Politika

"Nekas vairs nav kā agrāk." Kas ietekmē vēlētāju balsis Rēzeknē?

Фото: Lāsma Zute-Vītola, LSM Latgales redakcija
29.09.2026 Lāsma Zute-Vītola, Latgales redakcijas analītiskās pētniecības žurnāliste Latgales iedzīvotāju izvēle iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būtiski atšķīrās no kopējās Latvijas ainas. 2022. gadā Latgalē lielāko atbalstu saņēma partija "Stabilitātei!" – par to nobalsoja 18 % vēlētāju, kamēr valstī kopumā partijai bija vien 6,8 %. Partijas pārstāvji tolaik bija vieni no tiem, kuri aktīvi izmantoja sociālos medijus, tostarp politiķiem vēl jauno "TikTok" platformu, piekopjot taktiku – jo skarbāk, jo labāk. Partija solīja iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā, ekonomikas attiecību veidošanu ar kaimiņvalstīm, pieļāva pat izstāšanos no "žņaudzošās" Eiropas Savienības.

"Par Rosļikovu negribu neko teikt!" – no cerībām līdz vilšanās sajūtai

Rēzeknē pirms četriem gadiem, ievēlot tagadējos Saeimas deputātus, pie vēlēšanu iecirkņiem veidojās pat rindas. Nobalsoja 67 % balsstiesīgo. Lielākā daļa jeb 22 % savu balsi atdeva par "Stabilitātei!", kas Latgalē bija otrs labākais rezultāts aiz Daugavpils – tur par Alekseja Rosļikova partiju nobalsoja pat 26 %. Jāteic, ka vietās, kur iedzīvotāju saziņā vairāk dzirdama krievu valoda, bija spēcīgāks atbalsts arī šai partijai.

Nākamajā dienā pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām kāda Rēzeknes ielās uzrunāta iedzīvotāja atzinusi, ka balsoja par Alekseja Rosļikova partiju "Stabilitātei!", pašas partijas nosaukums prātā gan nebija palicis.

"Es neatceros, kā viņus sauc, bet tur ir Rosļikovs," sieviete piebilda arī to, ka balsoja, jo vēlējās pārmaiņas. "Labāku dzīvi un mieru!"

Partija palika opozīcijā. Kāda cita "Stabilitātei!" vēlētāja par to bija vīlusies, sakot: ja tā, vairāk balsot neies.

Tagad, uzrunājot iedzīvotājus Rēzeknes ielās, satikta seniore Olga. Viņas viedoklis par partiju "Stabilitātei!" ir negatīvs. "Oi, ai, par Rosļikovu negrib neko teikt," pēc Olgas vārdiem, partijas līderis nevieš uzticību.

Bet arī Olga grib pārmaiņas. Viņu neapmierina, kā ir mainījusies valsts, sabiedrības dzīvesveids un paradumi.

Nekas vairs nav kā agrāk: "Precēties neviens vairs negrib, bērnus radīt negrib."

Olgu satrauc arī karš, kas cilvēkiem sabojājis dzīves. Zina, par ko atdos savu balsi šajās Saeimas vēlēšanās. Jaunajiem neuzticas. Jaunie visu darot virspusēji un zina vien tagadējo dzīvi.

Atšķirīgi politiskie uzskati var raisīt pat strīdu starp svešiniekiem 

Autobusa pieturā, pretī piemineklim "Vienoti Latvijai", uzrunāta sieviete vārdā Iveta. Viņa ir pirmspensijas vecumā, strādā nepilnu slodzi un dzīvo ar invaliditāti. Ikdienas izdevumus vieglāk segt, dzīvojot kopā ar dēlu un apvienojot abu ienākumus. Taču par valdības darbu viņa ir vīlusies un uzskata, ka cilvēku ikdienas problēmas joprojām palikušas otrajā plānā.

"Viņi par savu valsti, par mums nedomā nemaz. Viņiem ir tikai viena valsts – Ukraina. Es saprotu, ka viņus vajag atbalstīt, bet visam ir mērs. Savu tautu nevajag nolikt pēdējā vietā," atzina Iveta.

Taču, jautājot, kas ir tas, ko vajag risināt, atbildēt uzreiz nevar. "Visu ko vajag risināt. Es jau viņiem neesmu norādītājs, ne jau mūsos viņi klausīsies. [Vajadzētu] normālākas algas, jo tas, ko tagad saņemam, ir asaras," turpināja Iveta.

Satrauc arī medicīnas joma – tas, ka uz valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem ir garas rindas. Šajās Saeimas vēlēšanās Iveta balsos par to partiju, kurai, kā pati spriež, neesot izredžu uzvarēt. Ivetas teikto dzirdēja arī sieviete, kas sēdēja blakus uz soliņa. Viņa nepiekrita un iesaistījās sarunā.

"Kādam jābūt muļķim, lai balsotu par partiju, kura netiks iekšā un balss aiziet miskastē? Un katru gadu visās vēlēšanās 15–20 % ir visādi muļķi. Jābalso par lielo haizivi, kura tiks," norādīja sieviete.

Šī viedokļu apmaiņa atspoguļo arī šā brīža iedzīvotāju noskaņojumu. "Ko jums tās haizivis iedeva? Ko jums atņēma?" izskanēja jautājumi, un tas ir iemesls, kāpēc autobusa pieturā svešinieki savu atšķirīgo uzskatu dēļ nespēj mierīgi sarunāties.

Vienam valdības darbs šķiet pietiekams, citam – pārāk gauss

"Kaut kas ir izdevies, kaut kas nav izdevies. Kā jebkurā darbā," tā savukārt valdības darbu vērtēja rēzekniete Valentīna.

Sievieti šobrīd satrauc drošība: "Esam tuvu robežai. Mani satrauc veselības pieejamība. Ja mēs dzīvojam tālu no galvaspilsētas, ne visi medicīnas pakalpojumi mums ir pieejami, un ne katrs var aizbraukt tos saņemt par naudiņu."

Satrauc arī izglītības nozare. Lai arī savi bērni jau ir pieauguši, viņa vēlas, lai nākamā paaudze ir gudra, domājoša un atbildīga: "Piemēram, bija rūgtums, ka bērni slikti lasa, un es arī domāju, kā to var motivēt, kā stimulēt."

Valentīna vēlas, lai kaut kas mainītos arī sabiedrības kopējā noskaņā citam pret citu. Šobrīd esot pārāk daudz agresijas.

"Tās šķelšanās sabiedrībā uz nacionāliem un valodas jautājumiem – tas ir tas, kas man politikā nepatīk, ka parādās šī sabiedrības šķelšana, jo mums ir daudznacionāla sabiedrība Rēzeknē un mēs esam dzīvojuši draudzīgi. Gribētos, lai tas turpinātos, lai ir cieņa pret katru cilvēku," norādīja sieviete.

Valentīna arī vēlētos, lai Saeimā iekļuvušās partijas vairāk stāstītu par saviem darbiem. Tā šobrīd pietrūkstot: "Atklāti jāstāsta, nemelojot: mēs centāmies to, mēs centāmies to, lai mums visiem būtu labāk, taču šoreiz nesanāca. Un tad cilvēks jutīs, ka viņam par to runā. Nevis ar skaistiem lozungiem, ar skaistiem izteicieniem, kuru jēgu faktiski cilvēki nesaprot."

Sieviete arī jau zina, par ko balsos Saeimas vēlēšanās, jo pirms četriem gadiem izvēlējās to pašu sarakstu.

"Uz pagājušajām vēlēšanām tā bija vienīgā partija, kas labi pārstāvēja reģionus. Partija šobrīd ir topā, arī no Rēzeknes ir, un man patīk, kā uz šo brīdi strādā Ministru prezidents. Es arī esmu tāds temperamentīgs cilvēks, es redzu, ka visu dara ātri un konkrēti. Kaut kas var būt neizdodas, tas ir normāli," sacīja Valentīna.

Savukārt rēzeknietis Andris gan vēl nav izlēmis, par ko balsot, taču zina, kam savu balsi noteikti neatdos: "Melnajā sarakstā ir dažas partijas."

Kopumā valdības darbu viņš vērtē slikti. Šobrīd Andri uztrauc degvielas cenu kāpums: "Viņi šobrīd kaut ko analizē, ko tur samazināt, tāpat arī pavasarī viņi analizēja kādu mēnesi, līdz nolēma samazināt akcīzi. Un šobrīd arī analizēs, kamēr jau nebūs aktuāli. Darbības ir diezgan lēnas."

Taču, piemēram, Karīna par politiku neinteresējas, jo tā kaitinot: "Četrus gadus viņi cenšas, un, kad vajag sākt mainīties, tad sāk darīt. Man tas, ja godīgi, nepatīk. Balsot neesmu gājusi pēdējo reizi."

Ekonomiskā situācija un sabiedrības sastāvs ietekmē politisko izvēli

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Rēzeknē iedzīvotāju skaits ir zem 26 tūkstošiem. Desmit gadu laikā tas samazinājies par 15 %. Iedzīvotāji noveco, vidējais vecums ir 45 gadi. Latgalē, tāpat kā arī Rēzeknē, ceturtā daļa iedzīvotāju ir virs darbspējas vecuma, bērnu un jauniešu – vien zem 15 %.

Latviešu ir mazāk par pusi no pilsētas iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis – 6,3 %.

Ekonomiskā situācija un daudznacionālā sabiedrība ir iemesls arī tam, kāpēc Latgale balso citādāk, sacīja laikraksta "Rēzeknes Vēstis" galvenā redaktore Marina Tetarenko.

"Latgale dzīvo nabadzīgāk. Darbavietu trūkst, dzīves līmenis zemāks, un tiešām arī medicīnas pakalpojumu pieejamība ir slikta. Cilvēki brauc uz Rīgu, gadu stāv rindā, lai tiktu pie ārsta speciālista. Un cilvēku tāds izmisums tiešām, īpaši pensionāri, kuri visu mūžu strādāja, tagad nevar sev atvēlēt naudiņu, lai normāli dzīvotu. Nu kā var dzīvot uz 400 eirikiem?" norādīja Tetarenko.

Taču ekonomika nav vienīgais jautājums, kas Latgalē var ietekmēt politisko izvēli. Rēzekne ir daudznacionāla pilsēta, un, kā novērojusi Marina Tetarenko, valodas jautājumi daļu sabiedrības aizskar.

"Piemēram, bija tādi reidi, kur pat apkopēja skolā nevarēja strādāt, jo viņai nav apliecības, latviešu valodas attiecīgās kategorijas, kā tur vajadzīgs. Pilsētā pie mums ir Nacionālo biedrību kultūras nams, kur savu māju atrada vairāk par desmit mazākumtautību kolektīvi. Bet bija tāds pats vilnis – kā visiem kolektīvu, koru un ansambļu vadītājiem vajadzēja likt latviešu valodas eksāmenus, un viņi nevarēja uz to kategoriju nodot, un viņiem nācās aiziet prom, atstāt savus kolektīvus, kuros viņi darbojas desmit un vairāk gadus," turpināja Tetarenko.

Laikraksta "Rēzeknes Vēstis" galvenā redaktore pēc vēlēšanām, uzzinot rezultātus Rēzeknē, nereti ir jutusies vīlusies un pat vainojusi sevi kā žurnālisti, domājot, ka nav pietiekami daudz rakstījusi un skaidrojusi.

Tomēr laika gaitā nonākusi pie atziņas, ka problēma nav tikai informācijas trūkumā – sabiedrībā trūkst arī kritiskās domāšanas. Arī šoreiz, runājot par Saeimas vēlēšanām, Tetarenko neslēpj bažas par to, kāda būs Rēzeknes vēlētāju izvēle.

Ātri un vienkārši risinājumi – solījumi, kuri uzrunā Latgales vēlētājus

"Man liekas, ka šīs vēlēšanas ar to arī ir interesantas, ka daļa no partijām, kas tobrīd cīnījās par Latgales vēlētāju, ir vai nu beigušas pastāvēt, vai ir kļuvušas ļoti, ļoti maznozīmīgas," tā par gaidāmajām vēlēšanām teica nevalstiskās organizācijas "Providus" pētniece Līga Stafecka.

Pētniece norādīja, ka šobrīd priekšplānā izvirzījušās partijas, kas Latgales vēlētāju uzrunā ar ikdienas problēmām un sola ātrus un vienkāršus risinājumus.

Tāpat Latgales iedzīvotāju ikdienu ietekmē arī tas, ka reģions atrodas Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.

Vienlaikus sabiedrībā rodas jautājums – kāpēc valstij aizsardzībai tērējot arvien vairāk, iedzīvotāji pierobežā joprojām nejūtas droši?

"Protams, ka tā ir arī tāda politiskā retorika, kur populistiskajām partijām ir labs brīdis viņu izmantot, jo tad var teikt, ka, re, kur mēs tik daudz tērējam, bet cilvēki vēl arvien ir nabadzīgi, un ļoti tādā empātiskā veidā runāt ar saviem vēlētājiem, kuri tiešām ikdienā cīnās par pamatlietām, par darbu, par kaut kādu elementāru izdevumu segšanu un tamlīdzīgi, jo dati nešaubīgi parāda, ka ekonomika, nodarbinātība ir Latgales iedzīvotājiem vissatraucošākais jautājums," turpināja Stafecka.

Latgale Saeimas vēlēšanu partiju programmās minēta biežāk nekā pirms četriem gadiem, galvenokārt saistībā ar tieši robežas stiprināšanu un valsts drošību. Konkurence par Latgales mandātiem šoreiz būs par vienu vietu lielāka – Saeimas vēlēšanās no Latgales tiks ievēlēti 12 deputāti, ne vairs 13.

KONTEKSTS:

15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.

No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos: 

    28. septembrī – no plkst. 17 līdz plkst. 20;
    29. septembrī – no plkst. 8 līdz plkst. 11;
    30. septembrī – no plkst. 17 līdz plkst. 20;
    1. oktobrī – no plkst. 8 līdz plkst. 11;
    2. oktobrī – no plkst. 12 līdz plkst. 15.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.

Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.

Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):


Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
SPRK iesniegts SIA “Rēzeknes siltumtīkli” tarifu projekts, kas paredz apkures maksas pieaugumu Rēzeknē līdz 83,32 eiro/MWh bez PVN
Apspriest
Aptauja
Vai jūs sevi uzskatāt par laimīgu cilvēku?
Skatīt rezultātus
Jaunākie komentāri:
Suveizda: “Es neticu, ka latgalieši ir nobijušies!”
Latgaļi, brauciet mājas. Sīkāk...
Suveizda: “Es neticu, ka latgalieši ir nobijušies!”
Latgalei ir jāsauc savus bērnus atpakaļ no ārzemem. Jus esat vajadzigi mums Latvijā. Sīkāk...
Krišjāņa Barona ielā asfalta virskārtu ieklās nākamgad
Kāpēc tad vajadzēja visu izvandīt, ja uzreiz nevar sataisīt. Tagad ziemu čakars visiem būs gan autovaditājie, gsn ceļu uzturētājiem. Sīkāk...
facebook draugiem
Top