Tūrisms kā reģionālās izaugsmes dzinējspēks

18.12.2025 Tūrisms mūsdienās nav blakusnozare, tas ir viens no reģionālās ekonomikas dzinējspēkiem, kas rada tiešu, izmērāmu un ilgtspējīgu pienesumu vietējai ekonomikai.

Rēzeknes pašvaldība jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie tūrisma attīstības, apzinoties nozares potenciālu kā instrumentu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, nodarbinātības stiprināšanai un reģiona konkurētspējas celšanai. Šo pieeju apstiprina arī Pasaules Bankas eksperti, norādot, ka Latgales ekonomiskajai izaugsmei nepieciešams koncentrēts atbalsts reģiona uzņēmumiem, un tūrisms ir viena no nozarēm ar vislielāko attīstības potenciālu.

Latgalē tūrisms nav tikai nākotnes vīzija, tas rada reālu ekonomisko efektu jau pašlaik. Saskaņā ar 2024. gada datiem, reģionā gada laikā uzņemti 177 340 nakšņotāji. Šī plūsma nodrošina ievērojamu finanšu pienesumu: ja vidējā cena par vienu nakti vienam cilvēkam ir 25 eiro, tad tikai par nakšņošanas pakalpojumiem Latgalē gada laikā paliek vairāk nekā 4,4 miljoni eiro. Tie ir līdzekļi, kas tiešā veidā nonāk vietējo viesnīcu, viesu māju un lauku tūrisma uzņēmumu apritē, nodrošinot darba vietas un stabilus ienākumus reģionā.

Taču tūrisma ietekme neaprobežojas tikai ar nakšņošanu. Pieskaitot izdevumus par ēdināšanu, apskates objektiem, kultūras pasākumiem un vietējiem pirkumiem, tūrista vidējais tēriņš pieaug līdz 50 eiro dienā, un kopējais pienesums Latgales ekonomikai sasniedz jau vairāk nekā 8,8 miljonus eiro gadā. Šie līdzekļi paliek reģionā, jo tūrisma pakalpojumi nav eksportējami – tie tiek patērēti uz vietas, radot tiešu naudas apriti vietējā ekonomikā. Pat salīdzinoši neliels pieaugums tūristu skaita ziņā vai vidējos tēriņos rada būtisku efektu: piemēram, 10% pieaugums nakšņotāju skaitā nozīmētu gandrīz vienu miljonu eiro papildu ieņēmumu gadā, nemainot iedzīvotāju skaitu vai infrastruktūras apjomu.

Tūrisms Latgalē ir nozīmīgs arī no sociālā un demogrāfiskā aspekta. Tā ir nozare, kas rada darba vietas tur, kur cilvēki dzīvo – mazajos uzņēmumos, lauku teritorijās un pilsētās ārpus valsts ekonomiskajiem centriem. Tūrisma nozare nodrošina aptuveni 8,9% darbavietu, veicina pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības uzsākšanu un dod jauniešiem iespēju palikt reģionā. Katrs tūrista iztērētais eiro iedarbina ķēdes reakciju, atbalstot vietējos ražotājus, ēdinātājus, kultūras, radošo un pakalpojumu nozaru pārstāvjus, tādējādi stiprinot kopienas un vietējo identitāti.

Latgales konkurētspēju pastiprina arī tās dabiskās priekšrocības – daba, miers, autentiskums un iespēja ceļot ilgtspējīgi, kas arvien vairāk atbilst mūsdienu ceļotāju pieprasījumam. Skaitļi apliecina, ka, mērķtiecīgi attīstot tūrisma piedāvājumu un palielinot tūristu uzturēšanās ilgumu un vidējos tēriņus, reģions var iegūt stabilu un prognozējamu finanšu pienesumu. Tāpēc tūrisma attīstība Latgalē nav izvēles jautājums – tā ir ekonomiski pamatota nepieciešamība, kas balstās datos un reālos ieguvumos.

Īpaša loma tūrisma attīstībā ir enkurobjektiem – tiem, kas piesaista apmeklētājus un veido galamērķa atpazīstamību. Pētījumi apliecina, ka ieguldījumi kultūras mantojuma, dabas objektu un tūrisma infrastruktūras attīstībā viennozīmīgi dod pozitīvu sociālekonomisko efektu. Tie kalpo kā galvenais iemesls ceļojuma izvēlei, vienlaikus palielinot pieprasījumu pēc naktsmītnēm, ēdināšanas, transporta un citiem pakalpojumiem, veicinot investīciju piesaisti un palīdzot veidot spēcīgu galamērķa zīmolu. Enkurobjektu integrēšana plašākā tūrisma piedāvājumā ļauj pagarināt sezonu, attīstīt reģionālo sadarbību un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Šajā kontekstā SPA centra un jaunas viesnīcas būvniecība Rēzeknē ir pamatots ieguldījums, uzskata Rēzeknes pašvaldība. Tā būtiski paplašinātu koncertzāles GORS piedāvājuma klāstu un konkurētspēju, nodrošinot apmeklētājiem pilnvērtīgu, viegli kombinējamu kultūras un atpūtas pieredzi. Kvalitatīvas naktsmītnes un atpūtas iespējas ir izšķirošs faktors ārpus Rēzeknes dzīvojošu skatītāju, mākslinieku un pasākumu organizatoru piesaistei.

Atgriezties atpakaļ