Valsts prezidents apmeklēja saimniecību Dekšāres pagastā

13.08.2025 Lāsma Zute-Vītola, Latvijas Radio studija Latgalē Lietavu skartajām saimniecībām nevajadzētu traucēt ar dažādām pārbaudēm, pirmdien pēc viesošanās smago lietavu skartajā Rēzeknes novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecībā "Lazdu mājas" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Spēcīgās lietavas, kas bijušas visu vasaru, ir radījušas sarežģītus apstākļus lauksaimniekiem. Daudzviet ir applūduši sējumi. Problēmas rada labības nokulšana. Pārmirkušo lauku dēļ lauksaimniecības tehnika stieg iekšā zemē. Ja labība arī tiek nokulta, ir samazinājies tās apjoms un kvalitāte. Sarežģīti ir arī lopkopjiem sagādāt barību ziemai. 

Viena no lietavu skartajām saimniecībām, kuru apmeklēja Valsts prezidents, ir Rēzeknes novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecība "Lazdu mājas", kurā saimnieko Lauris Ikaunieks kopā ar saviem vecākiem. "Lazdu mājas" apsaimnieko 650 hektāru zemes Saimniecībā ir ap 400 liels lopu ganāmpulks. Pirms dažiem gadiem uzbūvēta jauna un moderna govju ferma, tādējādi ir kredītsaistības. Saimniecībā audzē graudus, kukurūzu, kā arī lopbarību. Lauris Ikaunieks atzīst, ka šis ir ļoti sarežģīts gads, jo lietavas ir jau kopš maija. 

"Izaicinājums ir pašas ražas novākšana, arī pagājušo nedēļu – piektdien, sestdien – gatavojām skābbarību, protams, lauki ir izbraukāti, rises sadzītas un kvalitāte… Labi, mēs ražu, protams, centīsimies, cik varēsim, novākt no laukiem, un tas nākošais būs kvalitāte, cena, un kā parādsaistības atgriezt atpakaļ tiem uzņēmumiem, kuriem ir aizņēmumi bankās un visu pārējo," stāstīja Ikaunieks. 

Viņš atzina, ka ir lauki, uz kuriem uzbraukt var, tomēr ir liels mitrums. "Piemēram, vakar sāku kult, bet ir liels mitrums, un graudi jau ir ar fuzariozi. Tādā veidā jau veidojas arī tālāk pēcietekme – ja ir fuzarioze, tātad lopiem tie ir mikotoksīni. Un viss pārējais. Tad ir jāiepērk citas vielas, lai novērstu šos nelabvēlīgos riskus," skaidroja saimnieks.

Daļa lauku zemniekam ir apdrošināti. Taču apdrošinātāju interpretācija var mainīt zaudējumu kompensācijas apjomu. Piemēram, Ikaunieks pieveda pie lauka, kur labība sakritusi veldrē. Ir jautājums, ko apdrošinātāji uzskata par veldri. Ja stiebrs ir pie zemes, tad tā nav veldre, ja pārlūzis, tad ir. Šādu piemēru vēl esot daudz. Tas, ka arī laukus nevar nokult, rada sarežģījumus to apsēšanā. Šobrīd būtu jāsēj rapsis, taču zemniekam nav vietas, kur to sēt. Tāpat arī uz lauka esošie dubļi neļauj to darīt.

Ikaunieks norādīja, ka katram zemniekam ir atšķirīga situācija. Zemnieki cer uz atbalstu no Eiropas Savienības. Uz to norādīja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc saimniecības apskates. 

"Viena lieta, protams, laikapstākļi, ko mēs nevaram ietekmēt, bet otra lieta, ko dzirdēju no Ikaunieka kunga, ir tas, ka, pirmkārt, mēs varam mazliet, varbūt pat radikāli netraucēt šobrīd zemniekiem. Netraucēt lauksaimniekiem ar dažādām pārbaudēm, būt iecietīgākiem, nākt pretī. Otra lieta ir finanšu atbalsts. Zemkopības ministrs informēja pagājušajā nedēļā, ka tiek darīts viss, lai no Eiropas Komisijas saņemtu attiecīgo finansējumu, bet atkal – ja uz 24. jūliju zaudējumi bija 60 miljoni, tad šorīt no rīta mēs jau runājām par 94 miljoniem, un nekas vēl nav beidzies. Tā ka aprēķini un darbs ar Eiropas Komisiju vēl ir priekšā," sacīja Rinkēvičs. 

Prezidents bija piesardzīgs par to, vai zemnieki var cerēt uz papildu valsts atbalstu. Viņš gan arī nenoliedza, ka viena lieta ir redzēt situāciju medijos, bet cita – reālajā dzīvē. "Būs jāskatās, ko mēs varam darīt, lai atvieglotu birokrātiju, ko mēs varam dabūt no Eiropas Savienības un kas ir vēl tas neatliekamais. Es šobrīd turu visas iespējas atvērtas, bet es arī ļoti labi saprotu, ka valsts budžetā ir ļoti saspringta situācija," sacīja prezidents. 

Izsludinātā ārkārtas situācija lauksaimniecībā esot liels solis, taču tiek cerēts arī uz plašāku apdrošinātāju iesaisti un situācijas izpratni, jo citu gadu dabas postījumu pieredze radot bažas, turklāt apdrošināšanas tieši lietavu postījumiem nav. 

Rinkēvičs komentēja: "Lai nav atkal tā milzīgā birokrātija – jāpierāda pašsaprotamas lietas, viena komata izmaiņas nozīmē, ka tev nebūs nekā."

Lietavu postījumu radītie zaudējumi zemniekiem turpina augt – augusta sākumā tie bija ap 60 miljoniem, šobrīd atplēses liecina, ka tie ir jau 94 miljoni eiro. Trešdien Valsts prezidents to pārrunās ar Latvijas lauksaimnieku organizācijām, jo postījumu apzināšana turpinās.

Kā jau ziņots, valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.


Atgriezties atpakaļ