Ministrs atstādina Rēzeknes mēru (ziņa papildināta)

10.02.2026 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars no amata atstādinājis pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.

Kā informēja ministra padomniece Sabīne Spurķe, lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka Bartaševičam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Domes priekšsēdētāju uzskata par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar rīkojuma publicēšanas dienu oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Rīkojums otrdien pēcpusdienā publicēts "Latvijas vēstnesī", līdz ar to Bartaševičs ir atstādināts no amata. 

Ministrs rīkojumā paskaidrojis, ka atstādināšana nav uzskatāma par sodu vai galīgu lēmumu par amata zaudēšanu. Gadījumā, ja lēmums par pielaides atteikumu tā pārsūdzēšanas rezultātā tiks atzīts par neatbilstošu, Bartaševičs, to saņemot, varēs atsākt amata pienākumu pildīšanu. Savukārt, ja speciālā atļauja netiks piešķirta, viņam būs pienākums atstāt amatu, jo viņš vairs neatbildīs likumā noteiktajām prasībām amata pienākumu turpmākai pildīšanai.

Atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas šādā gadījumā ir instruments, kura mērķis ir nodrošināt pašvaldības nepārtrauktu un tiesisku rīcībspēju, novērst situāciju, kurā amatpersona formāli ieņem amatu, bet faktiski nespēj pildīt visas ar to saistītās funkcijas, kā arī aizsargāt sabiedrības un valsts drošības intereses līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par speciālās atļaujas piešķiršanu, skaidro ministrs.

Ministra rīkojumā iekļauts arī Rēzeknes mēra paskaidrojums. Tajā Bartaševičs pauž viedokli, ka viņš kā domes priekšsēdētājs nav pārkāpis ārējos normatīvos aktus. Tāpat Bartaševičs apliecinājis, ka Valsts drošības dienesta lēmumu atteikt pielaidi apstrīdēs ģenerālprokuroram, kā arī nepieciešamības gadījumā ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.

Fakts, ka Bartaševičs nav saņēmis pielaidi, publiski tapa zināms 2. februārī. Likums paredz, ka šo atteikumu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Tas nozīmē, ka Bartaševičam lēmums jāpārsūdz šonedēļ. Savukārt ģenerālprokurora lēmumu tādā pat termiņā varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Bartaševičs savā paskaidrojumā norāda, ka, pieņemot lēmumu par atstādināšanu, ministram ir jāpierāda domes priekšsēdētāja atstādināšanas samērīgums.

Politiķis apgalvo, ka ne "Pašvaldību likuma", ne arī citu likumu normas neparedzot, ka domes priekšsēdētājs nevarētu pildīt amata pienākumus gadījumā, ja viņš nav saņēmis speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

"Nav pieļaujama vēlētāju gribas "koriģēšana", izmantojot speciālās atļaujas nepiešķiršanu kā politisku ieroci, proti, nepiešķirot speciālo atļauju "nelojalitātes", "politiskas neuzticamības dēļ" un rezultātā liedzot tiešās vēlēšanās vairākumu guvuša politiskā spēka pārstāvim vadīt domi," paskaidrojumā paudis atstādinātais mērs.

Bartaševičs uzskata, ka domes priekšsēdētāja amats nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. "Ja ministrs uzskata, ka pašvaldībām ir jāpieņem tādi lēmumi, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būtu jāpieprasa visiem deputātiem," klāsta Bartaševičs.

Politiķis norāda, ka mēra amata pienākumus pildījis no 2009. līdz 2023. gadam un turpinājis to darīt kopš 2025. gada vēlēšanām. Viņš apgalvo, ka šajā laikā ne reizi nav saskāries ar tādu uzdevumu izpildi, kam būtu nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Bartaševičs arī norāda, ka administratīvajā procesā par speciālās atļaujas piešķiršanu gala nolēmums vēl nav pieņemts, tādējādi, viņaprāt, ir pāragri apgalvot, ka šāda atļauja ir atteikta.

Izvērtējot Bartaševiča paskaidrojumā sniegto informāciju, ministrs secinājis, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs nav pieņēmis lēmumu atkāpties no amata.

Ministrs uzskata, ka mēra paskaidrojumā minētais nav uzskatāms par objektīvu pamatu pieļaut, ka Bartaševičs turpina pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Ministrs arī skaidro, ka saskaņā ar likumu lēmuma par speciālās atļaujas atteikumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šī lēmuma darbību. Tādējādi likumdevējs ir skaidri noteicis, ka valsts drošības intereses ir prioritāras arī administratīvā procesa laikā, kamēr tiek pieņemts galīgais nolēmums.

Čudars norāda, ka situācijā, kad pašvaldības domes priekšsēdētājam nav spēkā esošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, bet amata pienākumu pildīšanas gaitā objektīvi var rasties nepieciešamība veikt darbības, kurām šāda atļauja ir nepieciešama, pastāv risks, ka persona nevarēs pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, īpaši valsts apdraudējuma, krīzes vai civilās aizsardzības situācijās.

Ministrs arī skaidro, ka saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu, ja personai speciālā atļauja tiek atteikta, persona nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai, ja tas nav iespējams, nekavējoties atstādināma no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot amata mēnešalgu un sociālās garantijas.

Savukārt pēc galīgā lēmuma pieņemšanas, šādu personu nekavējoties pārceļ darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai, ja tas nav iespējams, ar to nekavējoties izbeidz darba attiecības.

Bartaševičam par janvāri izmaksātā mēnešalga bija 3034,67 eiro, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Ar pašu Bartaševiču aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties.

Piektdien, 13. februārī, plkst. 9 notiks Rēzeknes domes sēdē, kurā kā vadītājs līdz šim bija plānots Bartaševičs. Sēdes darba kārtībā ir 23 jautājumi, bet neviens no tiem nav saistīts ar mēra amatu.

Kā ziņots, ministrs aizvadītajā nedēļā pieprasīja Rēzeknes mēru atkāpties no amata, jo viņš nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, tomēr Bartaševičs līdz šim brīdim turpināja vadīt domi.

Nepiekrītot atkāpties, viņam piecu darbdienu laikā bija jāiesniedz rakstveida paskaidrojums ministram.

Pēc tam, kad kļuva zināms par pielaides nepiešķiršanu Rēzeknes mēram, viņš uz aģentūras LETA zvaniem neatbildēja.

Aizvadītajā ceturtdienā Bartaševičs arī domes sēdē nepaskaidroja, kāpēc nav atkāpies no amata. Lūgts to darīt, politiķis vien sacīja, ka šis jautājums nav saistīts ar sēdes darba kārtību, tāpēc viņš atbildi nesniegs. "Man ir tiesības to darīt [vadīt domes sēdi]," pauda Bartaševičs.

Savukārt sociālajos tīklos viņš paziņoja, ka "nekur neaiziet".

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

Tāpat ziņots, ka Bartaševičs ir apsūdzēts krimināllietā par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā. Vidzemes rajona tiesa Gulbenē lietu plāno turpināt skatīt martā.

Atgriezties atpakaļ